29. · februāris

Mīlestības dēļ cilvēki ir miruši, melojuši, krāpuši un šķīrušies no tiem, kas atbild uz viņu jūtām. Mīlestība ir aizcirtusi durvis, kas ved uz lielām bagātībām, pārvērtusi varoņus par neliešiem un netikļus par varoņiem. Mīlestība ir samaitājusi, dziedējusi, atņēmusi un sagrozījusi. Tā ir zāles, melodija, inde un sāpes. Apetīte, pretinde, drudzis un garša. Mīla nogalina. Mīla dziedē. Mīla ir sasodīta sērga. Ak, bet tā ir lieliska, kamēr nav beigusies.

***

Dažas meitenes varētu paiet garām uz ielas, un jūs neko nenojaustu. Viena varētu aizvest vīrieti mājās, atsūkāt viņam, un viņš būtu pateicīgs. Citas varētu noturēt par resnām dāmām, un neviens jau tā īsti neskatās uz resnām dāmām. Bet dažās nevienu nepiemānītu. Ir šis tas, ko nevar noslēpt: četrdesmit collas plats, mucveida krūskurvis, lielas plaukstas, vienpadsmitā izmēra pēdas. Viņi varēja lasīt modes žurnālus, iet uz skaistumkopšanas saloniem, atbrīvot ķermeni no apmatojuma, bet viņi nekad nebūs nekas cits kā vienīgi vīrieši kleitā. Nabaga pelnrušķītes, kas nekad nepārvērtīsies.

***

Tas ir dīvaini - lolot dziļāks jūtas pret mirušajiem nekā pret dzīvajiem. Bet mirušie jau nemainās, mirušie tevi nekritizē. Viņi mīl tevi mūžīgi, kaut gan nevar tevi turēt savās rokās un paradīze neeksistē.