Nopietni un nevisai...

Man laikam patīk paģiras...tas stāvoklis kad galvā nav nevienas pašas domas, kā vienīgi par to ka sāp spranda, galva, kautkur sasita roka...prāts spēj koncentrēties tikai uz fizisko un uz to pašu tā lēnām, un tikai uz vienu lietu konkrētajā momentā. Uztvere laikam ir tik palēnināta, ka nespēj uztvert visādus sūdus, kas notiek apkārt, un līdz ar to ir labāka sajūta, jo prāts nav nepārtraukti nodarbināts ar domām par visu un visiem. Gribētu saglabāt atmiņā šo stāvokli, un izvilkt to brīžos, kad dzīvi sāku uztvert pārāk traģiski.

Galva brīva no domām...to laikam var panākt meditējot!? manā gadījumā arī ar vidēja stipruma paģirām!