klasika

Ja man kādreiz par brīnumu būs pašas bērns, t.i., neņemts no bērnu nama, bet uzradīts kā citādi, tad ceru, ka tas nebūs dēls, lai gan ar tiem lepojas visi, kas vien kaut uz pusi zina, kas ir lepoties. Negribu kļūt par kādu no tām vecajām sievām, kas četrdesmitgadīgus vīriešus sauc par čabulīšiem, saviem mīļajiem dēliņiem tādā smalkā balstiņā, it kā tikko un pirmo reizi būtu ieraudzījusi mazus, mīlīgus kaķīšus, un kas vienmēr domā, ka dēls kļūst arvien tievāks un izkāmējušāks, lai gan alus puncis plaukst un zeļ, un nedomā rukt.