Tas tiešām bija spocīgi. Es rakstīju par to, kā cilvēki tērē savu laiku un kā to vērtēs pēc tam, kā viņi pērk par savu laiku un varu to, par ko paši nav droši, ka to grib, un no vairākiem tūkstošiem dziesmu uzslēdzas "In the end", kas ir pilnīgi par šo tēmu. Tā ir vislabākā dziesma, kāda vispār par šo tēmu man ir zināma, visprecīzāk tā, kā es to rakstīju. Un vēl spocīgāk - man bija sajūta, ka kaut kas tuvojas, kā tas netveramais spriegums, kas mēdz sakrāties gaisā pirms "bang". Un tad man tas ienāca prātā. Tā vienkārši fantastiskā ideja. Tas, par ko būs nākamā grāmata, tā, kurai es piņķerējos ar otro nodaļu, jo nav tēla vārda. Pagaidām vēl sižets nav sataisīts tik specifiski, lai to tur nevarētu iepīt.
Fantastiska sajūta. Tā ir, kad pinas ar mistiskām tradīcijām un izaicina fejas.
Tā bija maģija tīrākajā formā.