How long would you wait for love?

Posted on 2008.06.10 at 16:05
Mūzika: Shakira - despedida (love in the time of cholera).
Šodien gāju pa ielu un centos noturēt svārkus, kurus vējš vienkārši plandīja šurpu turpu. Mati jaucās priekšā sejai un lidinājās pa gaisu. Tomēr pilnībā izbaudīju savu - mana jaunā laimīgā dzīve, stadiju un austiņās klausījos "Perfect day".
No rīta biju nokārtojusi politikas eksāmenu uz 9 un jutos apmierināta ar sevi. Runājām par laivu braucienu jāņos, ēdu zemenes un dzēru svaigi spiestu apelsīnu sulu, bet vējš turpināja plosīties.
Atnācu mājās un sāku skatīties soviet story, tad zvanīja mans senais draugs un es gandrīz vai sāku raudāt, jo man palika tik skumji par dzīvi un par mīlestību un par visām tām kļūdām, kas noved pie neatgriezeniskuma.
Mīlestības holēras laikos soundtrack arī nepalīdz.
Man tikai patīk tas, ka es saprotu arvien vairāk spāniski ko viņa dzied. Zinu to, ka nespētu dzīvot bez spilgtām emōcijām, pat tad ja tās ir skumjas, tāpat nespētu dzīvot bez mīlestības, tādēļ gribu savā dzīvē īstu mīlestību neskatoties uz to, ka tā nesīs sāpes.
Brīžiem aizverot acis sajūtu to cik mana dvēsele patiesībā ir veca. Liekas, ka zināju visu par mīlestību pirms tā vēl bija atnākusi, nemēģināju pat ar prātu pretoties. Zināju, ka tas jādara, bet zināju arī to, ka tas ir bezjēdzīgi.

Previous Entry  Next Entry