Un tad nu es domāju tā. Ja reiz ir tāda otra diensgrāmata, ar kaut ko taču tā jāpiepilda. Un atcerējos, ka reiz sāku rakstīt vienam cilvēkam par savu bērnību, jaunību. Mēģināšu atrast un publicēt kādu no tām vēstulēm. Ja vien tajās pārāk nezigaismojas tas otrs cilvēks, adresāts - jo rediģēt man neko īpaši negribas. :