|
Ja mani lasa vakara ziņas, tad te vairums lietotāju tik un tā ir kā vakara ziņas. Vecā paaudze ir kā burvji, kas ar saviem uzskatu blokiem kaut ko mašīnrakstā mēģina nosūtīt uz citu pasauli, kurā es tā kā esmu. Mani vecāki ir mana trauma, un nekas neatrisinās. Arī no pilsētas londona es atbraucu satraumējies, gribēju ieiet kaut kādās sliedēs, bet varu tikai pasliktināt savu stāvokli. Ja nu vienīgi es kļūtu tāds, kādam man vajadzētu būt. Es vispār neesmu drošs, vai nopelnu savu maizi. Industrija ir būvēta uz senču sviedriem, bet nešķiet, ka viņi var kaut ko iemācīt. Vienīgais, ko es varētu gribēt ir, lai viņi labi jūtas savā ādā, bet īpaši sarežģīti ir ar vecākiem, kas plāta rokas, kas gribētu cilvēcisku kontaktu, bet es sēžu un nevaru paņemt bunti labības un iedot viņiem kā reponse. Kas ar mums būs? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
