it kā jau pavisam 2 mēneši pagājuši šogadā, un sniega nav palicis īsti mazāk, bet puķes esmu redzējusi tikai tik vien kā draugos (ironiski, ne?), skolā, kad pielīdēji tās dāvina skolotājām, un mošk arī caur skatlogu kādos ziedu veikalos. gribas vienkārši milzīgu pļavu ar visām pļavas smaržīgajām puķēm un gulēt tur. dzirdēt, kā taureņi lido apkārt un kā kamenes zumzinās. vēl arvien kaut kāda mistiska vasaras sajūta, ja neskatās uz sniegu. kad kult. vēstures skolotāja jautāja, vai man nav galīgs pavasaris iestājies, teicu, ka nē, jo nav jau arī - man ir dīvainā vasaras sajūta. pavisam tāda wtf, jo nu ir marts tikai. gribas staigāt apkārt maiciņā un šortos. šovasar es laikam nosauļošos, kas būs wow. nekāda pagraba vai celtnieku iedeguma, hah