Šodien pie mana loga nāk ciemoties zīlīte. Cik žēl, ka man vairs nav tās speķādiņas, kas ilgi stāvēja ledusskapī.
Vēl es cepu šo te kūku, tikai ābolus aizstāju ar mammas no laukiem atvestajiem rabarberiem cukurā. Redzēs, kas sanāks, pašlaik ir smuki uzcēlusies. Galvenā rūpe, lai paspēj izcepties līdz brīdim, kad man jāiet ārā no mājas pie pusmāsas uz dzimpeni. Pagājušoreiz, kad cepu kūku - citu, bet no tās pašas lapas - tā stundas vietā cepās divas. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |