un es visu laiku sev un vāciešiem kliedzu, ka nebraukšu šogad vairs uz Latviju, ka visas manas urlaubdienas ir jau izsmeltas buržuju holandēs šmolandēs francijās šprancijās, un vispār es Latvijā biju tik nelaimīga. un nemaz negribu braukt. un ejiet visi savos skābajos kāpostos vai vismaz uzēst kādu kūku ar kafiju.

nākamo un arī aiznākamo nedēļu celšos sešos no rīta, strādāšu visu nedēļu, sestdienu un svētdienu ieskaitot, pelnīšu nebeidzamas virsstundas, lai augustā brauktu mājās un, lidmašīnai nosēžoties, atkal raudātu tās pašas (apkaunojošās) prieka asaras. esmu pēkšņi tik laimīga, ka naktīs nevaru gulēt. un pat uz darbu eju ar prieku, kas vispār atbilst Zilu Brīnumu kategorijai.