Ceturtdiena, 16. Mar 2006, 12:29
Nelaimīgais cipars 16.

Šodien modē katram izteikties par leģionāriem, komunistiem un citiem zvēriem... :) Man ir vairākas sakāmas lietas:

Turpmāk par nelaimīgu vajadzētu uzskatīt skaitli 16 nevis 13.

Ja es būtu ķerts, es noteikt ietu plosīties, lai taču laiž mani pie tā pieminekļa ziedus sakārtot, vai ko nu tur katrs ikdienā dara.. Man labpatiktos uzskatīt, ka tomēr ar garīgo veselību man ir nedaudz tā kā kārtībā, tamdēļ es to nedaru. Ai.. Sviestu kaut kādu uzrakstīju, ne? Nuja... Ko es ar to gribeju pateikt? Tikai to, ka piemineklis patiesībā cilvēkiem pieejams vienmēr. Un kāpēc gan godinot kritušos nevarētu nolikt ziedus tur 2. martā? Vai 6. septembrī. Vienalga... Ja patiešām gribi pieminēt, tad taču var doties uz karavīru atdusas vietām, kaujas vietām... Vēl sazin kur un pieminēt. Bez pompoziem izgājieniem un ar godu.. Tagad jau tas farss tik pēc traģikomēdijas izrades izskatās, kur sabiedrības krējums sabiedrības sviests cenšas kaut kā ierobežot klaunu skaitu aktieru rindās. Un jo vairāk ierobežo, jo vairāk klauni uzrodas.

Bet patiesība - pie kājas. Mani vairāk satrauc manis paša finansiālā un garīgā stabilitāte, seksa biežums un lietojamās pārtikas veselīgums nekā ekstrēmistu izgājieni :)

Bez komentāriem, jo patiesībā jau tur nav ko komentēt. Un pat ja liekas, ka ir, tad ... redziet tur tās divas mājas? Lūk, tad ejiet komentējiet tur. :)