Lūk, piem., iepriekšējā albuma otrās dziesmas "Spirit on the Water" sākums:
Spirit on the water
Darkness on the face of the deep
I keep thinking about you baby
I can’t hardly sleep
Un tagad Bībeles sākums: "The earth was without form and void, and darkness was over the face of the deep. And the Spirit of God was hovering over the face of the waters." Līdzība ir acīmredzama un šķiet, ka visa dziesma ir serenāde Dievam. Piemēram:
Life without you
Doesn't mean a thing to me
vai:
Your sweet voice
Calls out from some old familiar shrine
I got no choice
Can't believe these things would ever fade from your mind
Bet interesantākais ir pie beigām:
I wanna be with you in paradise
And it seems so unfair
I can't go back to paradise no more
I killed a man back there
Vienvārdsakot, cilvēks baidās, ka ir grēkojis pārāk daudz - jāatceras, ka viņš ir ebrejs un Torā Dievs, iirc, nav diez ko piedodošs. (Btw, albums sākas ar dziesmu "Thunder on the Mountain" - atceramies Dieva solījumu Mozum Sinajas kalnā ar pērkonu atgādināt par sevi. Šajā dziesmā naratora nostāja ir daudz šaubīgāka: "You brought me here, now you're trying to run me away". Tiesa, arī "Spirit on the Water" ir pants: "Sometimes I wonder/ Why you can't treat me right/ You do good all day/ Then you do wrong all night")
Jaunajā albumā jau ar pirmo dziesmu "Beyond Here Lies Nothin'" tas viss šķietami tiek apgāzts. Piem:
Beyond here lies nothin'
Nothin' but the moon and stars
Bez šaubām tomēr neiztikt. Pēdējais pants vispār mani fascinēja jau kopš pirmās dzirdēšanas reizes:
Well, my ship is in the harbor
And the sails are spread
Listen to me, pretty baby
Lay your hand upon my head
Beyond here lies nothin'
Nothin' done and nothin' said
Pirmās divas rindiņas formālā analīzē rāda, ka narators jūtas drošībā, bet gatavojas atkal doties ceļā. Taču es gribot negribot tur redzu seksuālu alegoriju (kamōn: "my ship is in the harbor"!), kas liek arī pārējo dziesmas tekstu uztvert kā seksualitātes triumfu pār ticību (skat. arī "Rollin' and Tumblin'": "I got troubles so hard, I just can't stand the strain/Some young lazy slut has charmed away my brains"). Ja ir sievietes mīlestība, tad pēcnāves notikumi ir vienaldzīgi - vai vismaz krietni mazsvarīgāki, jo bažu motīvs nekur nezūd. Vismaz man roku uzlikšana uz pieres asociējas ar mierināšanu - t.i., dziedātājs lūdz mierināt viņu. Un tad rodas šaubas par pēdējām divām rindiņām: vai tas ir pārliecināts apgalvojums vai mēģinājums nomierināt sevi? Dziesmā Dilans priekšpēdējo rindiņu izķērc diezgan izmisīgā balsī, bet pēdējā pieklusina balsi, pārejot savā piemiegto acu kovboja tēlā.
Bet tos tekstus droši vien var skatīt vēl vismaz pāris veidos, kas pašlaik vienkārši nenāk prātā. Patiesībā tos noteikti jāskatās vienlaikus vairākos veidos, jo kāda doma var dominēt, bet ne izdzīvot vienatnē. Un, nē, es neskatos pārāk dziļi - Dilans randomā vārdus kopā neliek.
Un, jā, tas arī ir iemesls, kāpēc cenšos jebkuru darbību vispirms kārtīgi izrunāt ar savu sirdsapziņu. Pazīstot sevi, piedrāzt garīgumu/reliģiju diez vai spēšu, taču negribu visu dzīves nogali pavadīt prāta šķīstītavā. Man patīk gulēt mierīgi.
Current Music: Robert Johnson - If I Had Possession Over Judgement Day