Nu tā, no Lietuvas esmu atgriezies, pie tam ar man pašam pilnīgi nesaprotamu devu apmierinājuma par pavadīto laiku. Izdarīts it kā nav galīgi nekas, taču...

1. Funs, kāds rodas, izmantojot visnotaļ respektablas viesnīcas pakalpojumus. Šausmīgi sen, gadus sešus, šķiet, nebiju dzīvojies pa viesnīcām, pie tam tādām Reval līmeņa. Un ar to saistītās lietas:

1.1. Sēdēšana pusvienos naktī viesnīcas vestibilā ar laptopu klēpi, malkojot alu, pīpējot un laiku pa laikam uzmetot acis pišno/dušnajām barišņām, kas ar pavadoņiem dodas uz/no Skybar pēdējā viesnīcas stāvā.

1.2. Iešana dušā divreiz dienā - man kā vannas īpašniekiem līdz šim neatklāta bauda.

1.3. Haļavnās zviedru galda brokastis - sen nebija baudītas. Es gan kā jau dzimis rīma un negausis atkal nedaudz pārcentos - taču gardi.

2. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka man patīk Viļņa. Sen gan nebiju tā bezmērķīgi pavazājies pa pilsētu, kā mēs to divas reizes, sestdienas vakarā un svētdien pa dienu, izdarījām ar kolēģi, Vladu no Digital Times. Secinājums - pilsēta paliek glītāka un sakoptāka, tikai augstceltnes gan viņi tādas diezgan nesmukas ir sabūvējuši. Taču pats galvenais - pilsētai piemīt tas plašums un nesteidzīgums, kas mani vienmēr fascinē. Rīgai tā pietrūkst. Rīga ir skrejoša pat svētdienas pēspusdienā, un nepiedodami šaura - gan arhitektoniski, gan arī cilvēku uztveres ziņā... Varbūt tas kaut kā ir saistīts?

3. Par gaļu jau papriecājos - padārgi sanāca gan, bet tā kā man nebija beigu beigās pašam jāmaksā par viesnīcu, tad es sajutos kā bagātais buraķina un ieturēju gardāko steiku savā mūžā.

4. Spēles bija tiešām thrilling - eclipses sūdumednieki, šķiet, nemaz nemāk spēlēt tā, lai nesanāktu afigennais nail-biter. Vai viņiem vienkārši patīk kutināt nervus sev, pretiniekiem un skatītājiem, dodot priekršroku uzvarām, kas iegūtas, atspēlējoties no šķietami pilnīgi bezcerīgām situācijām, jeb vienkārši puišiem vēl pietrūkst stabilitātes un emocionālās noturības? Drīzāk jau otrais. Katrā ziņā apsveicu - gribas redzēt, kā viņiem veiksies Sanfrancisko.

5. Nesanāca gan nedaudz tas viss gluži tā, kā biju iedomājies. Es tā sapriecājos, ka, šķiet, pirmo reizi mūžā došos uz ārvalstīm kā īsts "vīrietis" - pats meklēšu savu hoteli, pats tur iekārtošos, dzīvošos un maksāšu par viņu, nebūs man tur neviena paziņas ar ko patusot, dzīvošos vientuļš un lepns kā tāds kalnietis - rezultātā visu laiku notusojām kopā ar Vladu no Digital Times. Arī labi - cilvēks pat ļoti jauks (reminder to myself - iečekot vinniethepooh.ru lapu).

6. Ir arī labi pastrādāts - skat. tiešo reportāžu par WCG iekš Apollo - neviens gan to laikam īsti nelasīja un nenovērtēja, taču es nevarētu teikt, ka mani tas satrauktu :)

7. Suktinis ir atvests - pie tam kaut kādā ubersuperduper māla krūkā.

8. Jauki ir tusot apkārt ar muļķīgi aplīmētu laptopu (viena uzlīme "es neko nesaprotu", viena uzlīme "be popular", viena uzlīme "hattrick", divas uzlīmes "dabasskats") - vismaz neizskatos pēc biznesmeņa un varu savu laptopu atšķirt no pārējiem. Cilvēki, jāsaka, tā visai interesanti skatās :)

9. Un vispār - sāku iejusties freelancera ādā... Man patīk... :)