pasūtīju Portugāles Karlosam mūsu grāmatnīcā vācu valodas gramatu komplektu, pirku visiem kursabiedriem un viņam arī, ko ta'. nākamajā reizē viņam naudas nebija līdzi, lai norēķinātos, kālab pēkšņi atradu sevi viņa melnajā bmw, maldoties pa pilsētu un meklējot bankomātu. mēs abi gan labi zinājām, kur tā ierīce atrodas, bet bija taču jārunā par celtniecību, algu trīs tūkstošu apmērā un neviļus jāpieskaras manam celītim. ar viņu viss ir skaidrs un arī viņam ar mani viss ir skaidrs, neskatoties uz to, ka man ir kruts vācu vīrs un portugāļu vīra iespējamība mani ne mazdrusciņ neinteresē, tad tomēr iešu ar viņu uz diskotēkām, braukšu uz Portugāli pie viņa vecākiem un iešu kopā ēst vakariņas jau tūdaļ pat. un, ja es neiešu, tad, vai es gadījumā nezinot, vai Adrianai no mūsu kursa ir vīrs jau tūdaļ pat. beidzot ar visām lietas apstākļu noskaidrošanām, nu, ka tā priekš viņa nav problēma palikt tikai draugiem, kā gadījās kā ne, pēkšņi bijām pie bankomāta un man rokā tika iespiesti piecdesmit eiro, bet, Karlos, gramatas maksāja tikai piecpadsmit. nopērc sev kaut ko jauku. bļe, un man nav līdzi pilnīgi nekādu eiro vienību, lai visam pieliktu punktu. un atkal mēs esam ceļā un atkal maldāmies pa pilsētu, jo nepirkšu sev dāvanu, jo neņemšu viņa naudiņas, jo neiešu uz diskotēku, jo nebraukšu uz Portugāli apciemot vecākus, ka nākamreiz atnesīšu atlikumu, un visādi citādi "nē".
Karloss nav bijis šūlē jau četras nedēļas. apsveru domu nopirkt sev kaut ko jauku vai vismaz kaut kur apēst kārtīgu porciju kartupeļu klimpu ar sarkanajiem kāpostiem.