|
CLASCINĀT - Clascināt ar cilvēkiem var daudzas reizes. Es piemēram radu savu radu darbu raksturu, un man nebija daudz graudu šajās pazemēs. Es esmu stāvoklī un bez pajumtes. Es salstu patiltē, bet, kas, man sava bērna nemaz nav žēl? Es iemērcu pirkstu peļķē. Manas sastingušās rokas lauza lingvistikas kociņu. Es rakstīšu peļķē ar krītožu zirgu spalvām. Apokalipses jātnieku atņemtās pusītes valentīndienas breikeri un puzuļi. Vispār mūsu lauku ballēs var palikt traks. Tajās ir viss, gan dejas, gan puzuri, gan arī galdi uzklāti un galdi svaigi taisīti. Mēs servējam pēc pasūtījuma, un katra taukaina mute mums ir gods. Bet, ja cilvēks ēd ar kauna sajūtu, mēs viņā uzjundām patmīlu. Es vispār nenācu te rakstīt kaut kādu filozofisku traktātu, man labāk patīk lasīt kirilicu, nekā atzīties, ka esmu avīžnieks. Es tirgoju bezmaksas avīzi pie stacijas. Saucu, bezmaksas avīze, bezmaksas avīze. It kā industriālā revolūcija būtu tikko sākusies. Es nolieku savas avīzes uz apmales un apsēžos attaisīt baloža bundžiņu. Ir postmodernisms, manā kontā divi lati un septiņi santīmi. Es izņemu no aploksnes pulksteni, ielieku to celofāna maisiņā un aizienu galu ciet, jo tas ir maisiņš, ko tu man nozagi tā maisiņa vietā, kuram bija ziploks. Un es trennējos uz sava kalkulatora rēķināt rēcīgus skaitļus. Atņemt un dalīt es protu, bet svarīgākas atziņas līdz manīm nenonāk, tur ir jābūt vēl kaut kam. Aizeju uz matemātikas institūtu, bet īsti netieku līdz tam, iestrēgstu kaimiņa virtuvē. Es viņam saku, es biju domājies iet uz studentu klubu klausīties mūziku, bet tā vietā esmu iestrēdzis pie tevis te virtuvē. Viņš man uzliek plati blakus plītij un iepūš dūmus katla garaiņos. Viņš vāra kartupeļus, es dzeru alu. Aiz loga ir trešais stāvs, izskatās rudenīgi, kokiem nav lapu. Pie apmalēm ir sabrauktas mašīnas. Kad nāks siltāks laiks, karietes šeit iebrauks biežāk, bet pagaidām mēs sēžam drauga virtuvē, viņš vāra kartupeļus un pīpē pūderi, bet es sēžu pie galda un dzeru alu. - Kas tev tajā katlā tik nelabi ož? - Tas ir pašvārīts vīrietis. - Ak tā, atbildu un noslauku ūsas. Vai tu zini, ka man nemaz nav ūsu? Pārāk daudz ūsas nogurdina acis. Es gribu redzēt sevi pēc iespējas vienkāršāk, tāpēc eju uz fizkultūrām un velkāju brīvi krītošu apģērbu. Man nepatīk neilons, jo pēdējo reizi, kad es aplaupīju kafijas stendu, man virsū uzlija karsta kafija. No tās reizes es staigāju atpakaļgaitā un visu laiku ēdu donātus. Pagaidām sveiciens, šeit tiek ieturēta diēta no mērkaķu smadzenēm un šaujamieročiem. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
