|
Decembris 16., 2006
21:02 - jumble jumble un tie spīdumi mani joprojām parsteidz; cik gadi ir pagājuši, divi, trīs? un nevaru pierast, ka manis perfekti izvēlētās tapetes izrādījās ar spīdumiem.
bet par ko lai es nebūtu bijusi droša, visdrošākā savā vēsturē biju tad, kad no savas vairākkārtainās sviestmaizes cītīgi lasīju ārā to majonēžaino sieru, stāstot mammai par tā vecumu un beigtumu pilnīgi pilnā pārliecībā. izrādījās Latvijas siers. tas, īpašais. nu kā lai negūst traumu, ka, kad nu beidzot tu kaut ko zini droši, izrādās, ne vella nezini. lai gan.. tas, ka siers nebij beigts, nemainīja ne mazāko faktu tajā, ka to neēdu [pag.] un joprojām to nedaru. //pārliecināta es biju par tā negaršīgumu, tikai noformulēju nepareizi un blākš. aijkutipisk.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |