|
plāksterus pasūtījāt un tie atnāca ar savu dvašu, lai gan dvaka labu laiku nostāvējusi augšējos plauktos bija apmatojusi un tās dzīslās plūda auksta duļķe. no rokām norasojis podiņš un zods izlikās, ka krāso kaut ko nevietām sastaigātu un tās pēcgarša liecināja sienu slīcināja un gaišos apvidos aizvakar un šodien. no miega tas izskrēja kā pēdējais muļķītis laiski dancoja pa piebristo istabu un gaidīja gaišākos pārus. mierīgajā aukstumā vēdinājās ganības un aizklaudzēja kāds citroniņš māņu un strāvas iekonservēts tas leca augšā un staigāja pa priedēm un gaidīja verandas nāsis atveramies. tas sastaigātais tas skaidri pateiktais un augstumā salāpītais tas lecējs kas no vienas vietas saspiests gar trosēm un vēdina merinstrumentu auklas. aizsieniet tēmeklim actiņu miklu partitūru tam sniedziet un skaliniet apputekšņoto augumu mēs leksim pakaļ skarbajam skurbulim mēs leksim patvaļus logos |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
