Britu nāciju sadraudzības vēsture Lielbritānijas vēstures historiogrāfijā pēc Otrā pasaules kara bija viens no svarīgākajiem jautājumiem. Jēdziens „sadraudzība” ticis lietots vēl pirms Amerika bija ieguvusi neatkarību, ar to saprotot impēriju kā valstu ģimeni, pie tam, šis jēdziens atkārtoti parādījies arī Viktoriānisma laikā. Pilnais nosaukums „Britu nāciju sadraudzība”, ko jau Pirmā pasaules kara laikā lietoja un popularizēja A.Cimmerns, L. Kertiss, un Dž.Smats, tika it kā apstiprināts 1921.gadā, jo tika iekļauts Īrijas līgumā. 1926.gadā šo jēdzienu definēja Balfūrs, bet 1931.gadā tas ticis legalizēts Vestminsteras statūtos. Taču šāds skaidrojums nepastāvēja ilgstoši, jo 1948.gadā pēc Konservatīvo partijas ierosinājuma no nosaukuma ticis izsvītrots vārds „britu”. 1965.gadā jēdzienu „sadraudzība” pieņēma Sekretariāts un no 1971.gada to lietoja visās deklarācijās.

Deivids Makintairs uzskata, ka, lai arī jau iepriekš ieskicētā jēdziena nenoteiktība ietekmējusi Sadraudzības vēstures pētniekus, kopumā zinātniskos pētījumus par to var iedalīt četros posmos:
1) „Vestminsteras statūtu sadraudzība” – 20.gs. 30.- 40.gadi,
2) „Jaunā sadraudzība” – 20.gs.40.- 50.gadi,
3) „Daudzpusējā starptautiskā savienība” – 20.gs.60.- 80.gadi,
4) „Sabiedrības sadraudzība” – 20.gs.80.- 90.gadi.

Pārējais iekš: http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1888&Itemid=1