20:38
Jungam bija tāda paciente Babete.
"Viņa sacīja: "Es esmu Loreleja", jo ārsts, mēģinādams izskaidrot pacientes situāciju, vienmēr mēdza sacīt: "Es nezinu, ko tas nozīmē."* Vai arī viņa mēdz izsaukties: "Es pārstāvu Sokratu!", kas, kā izrādījās, nozīmēja: "Es esmu tikpat nevainīgi apsūdzēta kā Sokrats." Bieži tika likti lietā arī tādi savādi izteicieni kā "Es esmu neaizstājams dubultpolitehnikums", "Es esmu plūmju kūka uz kukurūzas miltu pamatnes", "Es esmu Ģermānija un Helvētija, tikai no salda sviesta", "Man un Neapolei jāapgādā pasaule ar nūdelēm"."
Jungs [manuprāt, apstulbinoši] secina: "Šie izteicieni nozīmēja pašvērtējuma kāpināšanu, proti, mazvērtības izjūtas kompensēšanu."
* atsauce uz Heines dzejoli
(ir doma)