salauzto · krūžu · meitenes · dienasgrāmata

šeit valda patiesībā. šeit nav ta kā tajā otrajā žurnālā, kur ir piedraugoti cilvēki, kuriem par mani uzspļaut, kuriem es esmu nekas, kuri to visu dara tikai pieklājības pēc.
cik stulbi tas viss ir patiesībā, ka mēs ar savu ikdienišķo, protams, tik ļoti vajadzīgo pieklājību maldinām cilvēkus, liekam viņiem sacerēties, liekam viņiem nelaikus nolaist ķepas[reti, bet arī], liekam viņiem noprast, ka mīlam, lai gan patiesībā - neciešam. mēs tik ļoti bieži melojam sev un citiem.
jā, mana sirds tagad ir pilna. es vairs nespēju normāli eksistēt starp viņiem abiem - tiem, kuri ir tik sasodīti ideāli. es nespēju. es graužu sevi kopā.
nekas no tā, ko es daru nav labi. pēc piecām pārēšanās dienām, es vairs neko neēdīšu. man ir apnicis skatīties diendienā uz tik perfektajiem augumiem, kuri gaužas par saviem "taukiem", un tajā brīdī, kad es pajautāju - kas tad es esmu par tusni? - tad nolaižot acis vai aizgriežoties uz citu malu, visi saka, ka es jau esot normāla. velns ar ārā - beidziet tak man melot!
nu es varu teikt, ka mani neviens nemīl, jo tā arī ir, lai kā arī es to negribētu.