salauzto · krūžu · meitenes · dienasgrāmata

Es Tevi saprotu. Man arī ir vairākas draudzenes, kuras lepni paceļ savu krekliņu, pārlaiž roku pār saviem kauliem zem ādas un nosaka, ka esot resnas. Mani kompleksos iedzina kaut kāds sīks mūdzis bērnībā, kas mani nosauca par resnuli. Tagad skatos tās bērnības dienu bildes un domāju - eu, nu kurā galā tad tas bērns ir resns - ja nu vienīgi bizēs. Viena lieta ir tā, kādi mēs esam patiesībā, bet otra - kā mēs sevi redzam un kā sevi izjūtam. Es jau kādu mēnesi jūtos normāla tāda, kāda esmu (lai būtu priekšstats, man ir normālā svara galējā robeža). Un man liekas, ka tas arī ir tāpēc, ka viens puisis (ne mans draugs), kurš man no laika gala ir bijis autoritāte, pateica - beidz tu vienreiz ņemties, skaidrs, ka ar tavu figūru viss ir kārtībā. Tāpēc es novēlu, lai arī Tev atrastos kāds cilvēks, kurš Tev pateiktu tieši to pašu un, galvenais, lai Tu noticētu. Lai Tev veicas. Un es domāju, ka Tu patiešām esi ļoti glīta un simpātiska, tikai kaut kāda negadījuma dēļ to pati nespēj ieraudzīt. Lai Tev veicas! Jauku nedēļas nogali!