Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Ir tikai divas vietas, kurās jūtos drošībā. Vienā no tām gan ne vienmēr, bet tomēr. Rīgas mājas un darbavieta, lai cik banāli neliktos. Tiku pie diploma, bet tik īgna un ciniska neesmu bijusi ļoti, ļoti sen. Sūtu visus dirst un nejauki apsaukāju. Un uz izlaidumu aizgāju ar saviem tumšsarkanajiem zābīšiem.
Ilzis dabūs savas fotogrāfijas, kuras viņa tik ļoti gribēja.. :D
Jāpaklausās manas smaidāmās dziesmas, citādāk būs jāpalūdz nevienam ar mani nerunāt, lai nepasprūk kaut kas izcili riebīgs un galīgi nedomāts. Un kārtējo reizi sapratu, ka man ar maniem kursabiedriem man ir ļoti maz kā kopīga. Un lielāko daļu es vispār ciest nevaru. Ak, cik mēs skaisti, gudri ar saviem sārtajiem diplomiņiem un tik sabiedriski un kruti. Ak, vai, ak, vai. Vēmiens nāk.
Nepalīdz manas smaidāmās dziesmas. Eh. Man vajag izlādēties.
Pēc ilgiem laikiem satiku misteru Sanšainu. Viņu gan man gribējās samīļot, bet.. Vienmēr šie bet. Lai ko mīļumiņa Kārlis teiktu, es tos matus dzīšu nost. Man pat varētu piestāvēt. Ja - ne, tad ataugs. Nav jau zobi.