tā pavēlāk, bet šodien izlēju 'laimīti'.
svarīgākais nav tas, ko saskatīt varēja tajos ķeburainajos veidojumos, ko izcēlu no katla, bet zīmīte, ko izvilku pa aitas pakaļgalu, proti, 'Nekas nav neiespējams, ja pašam tas nav jādara'.
saskatu līdzību. un vai tas būtu jāuztver kā kāds mājiens?