ši diena ir un bija jocīga.
jau tas kā es jutos no rīta un apziņa, ka vēlos slepus sameklēt darbu, lai varētu vākties prom no mājām, šo atmosfēru es vienkārši varāk nespēju izturēt , un tas var beigties vai nu ar bēgšanu vai nu ar... po.

šīsdienas atziņa: "ja es sāku just un domāt,ka mana dzīve tomēr ir skaista, atnākot mājās šī sajūta pazūd"
bet kā tās var būt mājās ja tās sāk nīst. protams vaina ir manī. bet ne tikai. es pārtraukšu sevi šaustīt.

bet kamēr neatnācu mājās viss bija tik jauki, cik vien jauki var būt. Ar Lauru pavazājāmies un pamācījāmies valodas. Tad pie Origo satikām Jāni. sasodīti jauku cilvēku. jā, es sajūsminos par džeku, bet man pret to nav iebildumu, jo šodien bija sajūta,ka man atkal ir sirds, un tas tomēr ir patīkami, lai ko es savā slimīgajā prātiņā sadomātos. Un man patika viņa acis un tas kā viņš ar tām skatījās uz Lauru. un vairāk neko man nevajadzēja.