žēl gan, ka manam vajātājam nav pilnīgi nekādas humora izjūtas, tad varbūt viņš būtu aptvēris, kāpēc es vienlaicīgi raudāju un smējos, kad viņš, turpinot mani vajāt ne tikai visās iespējamajās vietās visu iespējamo vasaru, bet pat nevainīgajā vilcienā Rēzekne - Ogre, pamatoja savu pēkšņo, biedējošo un tik ļoti kaitinošo klātbūtni vagonā ar to, ka, redz, esot gribējis man iedot noskatīties filmu "Stalkeris".