|
|
|
Novembris 4., 2006
16:25 - monoloģizācija nedialogiespējamības rezultātā
vispirms gribēju teikt, ka ir kā ar Sapņu princi (redzat? Īpašs statuss!) Bolanu:
nu arī es redzu, kā viss tiek darīts manā vietā. jā, es nerakstu skaistu mūziku un dzeju, bet kaut vai darbā, ap manīm ir ja ne cilvēki, tad vismaz gari, kas mani mīl un man palīdz.
JEB
galvenais ir ļauties bezapziņai. [savādāk jau viņiem nav kur iesprausties]
nākamais: piekāst pieturzīmes, vismaz uz šo laiku. [ne jau pilnīgā pilnībā] atceros, kā mēs toreiz latv.v. lasījām to vēstuli - rakstīšanas stils un pieturzīmju lietojums it kā atainojot cilvēka stāvokli.. nu tad pasaudzēsim manējo, lai vismaz par šo man nav jādomā.
vēl kaut kas: divas reizes kaut ko vakarnakt vēlējos ierakstīt Cibā, bet kaut kas nogāja greizi. un tomēr, pie pilnāka prāta esot, teikšu vēlreiz, ka, vismaz teorētiski, visa šī pašdisciplīna, kas nu jau izpaužas arī uz emocijām un lietām no tās sērijas, var iekrist galējībā, man nemanot. depresija esot slikti. es nesaku, ka man ir, esmu tikai nedaudz vairāk emocionāli uzvilkta, un nogurumā īpašas lietas var izraisīt asaru stāvokli.. [baigi teikts; arī runāt man laikam jāmācās.. jālasa kāds daiļš stilists [es pat iedomājos, kas! MINIET, KAS! un nemanot jāmācās no viņa pareizi runāt..]
tā vakardien bija ar tām puķītēm. baisi un šausmi, tas bija skaists pušķītis un tas idiots [es ilgi domāju, kā lai tādu ķēmu nosauc] vienkārši piekaujams. ja vēl būtu es viņu redzējusi, beidzot būtu pirmoreiz izmēģinājusi savu roku degunu laušanā, goda vārds. kā jau teicu, emociju sakāpums [kādu vārdu te? :/]
[uzmanību: sekojošais kaut kādā dīvainā kārtā neattiecas uz Aneti un Alisi]
un vēl no sērijas: tā visa rezultātā es reizi pa reizei ieskrāpēju apkārtējiem. vislabāk - i necentieties saprast. ir kaut kāda tāda sajūta, ka ir konkrēti cilvēki, kas man ir apkārt, un kuriem kā likts ir jābūt man klāt, kad nu vairs nevar! .. tad es netīši palieku nedaudz nejauka pret viņiem, jo viņu apkārt nav, bet tajā pašā laikā saprotu, ka daiļās būtnes, kas esat jūs, gribat sev apkārt patīkamus, pašpārliecinātus, STIPRUS cilvēkus, kas nebrūk no samīdītām sausajām puķēm un nerunā dīvainas lietas un neklusē, kad taču var izspert tik sasodīti izsmalcinātu joku.. un tad es izsecināju, ka tāds cilvēks, ideālā gadījumā, ir bezmaz bezjūtīgs. nu, ja viņam ir stiprāka griba un mērķi kā lielākai daļai [krusttēvs, jāāā! :D], tad pietiks ar pilnīgu noslēpumainību, un jūtas var palikt.. tikai nevienam neredzot.
bet es taču nevarētu sevi nokontrolēt! ..tāpēc šī mēra disciplīna [uz lietām] ir pārnesusies uz emocijām. jo jums taču nevajag apkārt ņergas, nedz es arī vēlos tāda būt. es negribu sevi ienīst.
ā un pēdējais: manu nē māniju.. nav nepieciešams kaut kā mīkstināt. nevajag mani žēlot. to arī gribat ne jūs, ne es. jo kas tad notiks ar manu pašdisciplīnu, kas jau pamatos ir varen neskaidra un utopiska, ja kāds vēl ņemsies mani žēlot!
un principā neaizmirsīsim, ka šī ir mana dienasgrāmata un neviens nespieda [a ja nu izlasījāt!] šo lasīt, mēsli paliek mēsli, šie ir manējie: novērsieties un ejiet tālāk garām, vislabāk pat i negriezieties uz manu pusi..
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/112636/1209) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sick |
|---|
| Date: | 4. Novembris 2006 - 20:52 |
|---|
| | | (Link) |
|
oy |
|
