Viņš nekontrolējami raudāja kuģī, kuģis svārstījās viļņos, nebija skaidri miegamiču saldie nodomi, mandeļu halvas galvu spaida, viens kilograms spaiņa, trennēta tasīte un plaukstas āda uz galda, kur pieturēties, kur vērsties, kad svilpo caurvējš pa nāsīm nāk laukā, lasi - es būšu Saigonā, kad tas notiks, man būs piparmētru vainags un es visu dienu zagšu bites, likšu tām zumēt kā ienaidniekam un kopā mēs dosimies cīņā pret sviesta bacili, kas uz pannas čurkstēdams atstās pēdu nospiedumus uz vannasistabas griīdas, pa sienām rāpos prese, pa vēdera slidkalniņu kā pa logu skatīsies oratore Inese, un mēs viņai pienesīsim klāt kablukus un zupas bļodu, lai piņķerējas pati ar elektromehāniku. |