|
Kad man tiesā prasīs, es teikšu there was fault in my reasoning. Mūsu rezonanses redze dīķī kuverķē akordionu, bet es nevaru savu starpu sasmērēt ar kuweitu, jo man nav starpas, jo man nav dzīves taigas. Ligzda bija nolikta perēšanai, es viņā iešķipelēju dubultu parciju rosols Raskoļņikovs un aptvēru, ka manas bizbizmārītes ir sāpinātas un es atnāku atvainoties un man nav svešu bikšu, jo tikai ar pāridarījumu mēs varējām jūs iemest kvartālā un es viņam arī saku, ka neko krētība nav nāves grēks un es viņam piekodinu, ka mana majestāte ir man kodaļu noadījusi un perē manas miesīgas stīgas tieši manos marinētajos gurķos un es pasmīkņāšu, bet nelikšu jums atkārtoties, jo tikai nelabais mūs var piespiest nejaudāt manipulēt ar naudām un dālderiem. Man bija zīmīgs kamols uz Afganistānas nozīmītes un es viņu sapratu, jo nevaru aprobežoties ar krāsainiem matiem un manas māsas ir mans draugs ar spraugu saprasts augs, es beidzot biju sapratis, ka augs nav spalvains, kad viņam gribas kliegt, bet nevar mūs apstādināt ar visām sekām, kas sakāmas kāmītim par godu un godam par kāmīti un trešo agregātu mazos ierakumos ar brezenta skaidām un marmorā testu kaklarotu, ko man nav iespējams kariķēt, nedz ienest sirdī, kad man piegriezies manipulēt ar sievietēm un nemākulība ieviest dzīvē striktus termiņus ir mani padarījusi par liekēdi, es nesaprotu un nepārzinu jūsu ilūzijas, bet no tā ko esmu jums liecībās atstājis, var saskaldīt un marinēt tik ilgi, kamēr man nav palicis nekas no iepriekšējā un es varu viņu pasniegt savam zizlim, jo miegs nav mans ienaidnieks, miegs ir pašdarbnieks, mūsu kaujas liturģists un klapē ciet to bodi, jo bez tevis sviedri sausi un mums nebūs divu lielu, kad man koncerns kabatā un es lieliski to protu, ko mans tēviņš nepieprot un tu domāji, ka klasika ir majestātiska, bet tā ir tikai daļa no mana oreola es kas dīvānu skapī plaiks ī zibens pār izretinātu gaisu un mūsu rūpes mums ir maizi parādā, mēs viņam kaudzi piederumu, bet no tīklojuma nebija dzīvības ar karsto asini un mēs bijām gandarīti ar balss biseni un man nebija garšaugu šajos sārmos un skaidas skraidīja pa basām kājām un man nebija manas klusās ielas žēl, jo man ausīs barankas un auksts sēdeklis ar baisu kārtu aullekšu un manu mazo antresoli sauc par kaujas riteni maigi izsakoties trauksmains rudens mūsu miesu bružā un nepadodas, kad es viņiem saku, ka man uz mēles kaka, un ar jauniem ziņojumiem neiespringstiet, jo man ūsas ir kreisas un rododendras kā plānā maršala rokasspiediens pēdējo dienu karikatūras apsēdušas ūsas. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
