šodien svētki.
sajūta, ka būtu kāda skola pabeigta un vieglāk palicis.
ir jau gan gandarījums par paveikto, kautgan galīgi nepiemērots šāds pārbaudījums ar manu pašreizējo dzīvesveidu, kad bērni ļoti bieži slimoja un bieži nebija iedvesmas izrauties no mājām. vislabākie šajā ziņā bija vasaras mēneši, neskatoties uz to, ka atšķirībā no citiem gadiem, nesanāca aizbraukt tālāk par kaimiņzemi. prieks, ka esmu iemācījusies nebliezt auto režīmā. pārskatot visas bildes pašai patīk apmēram piektā daļa, nav slikti. bet galvenais, ka paliks atmiņas par šo itkā tukšo gadu.