gar ausīm lokās: Brigitte Fontaine La chanson de Simone
ar šodienu sākas mana pēdejā nedēļa Galvaspilsētā, ko es pavadīšu plivinot matu cirtas un žvadzinot auskarus Zinātņu akadēmijā starp "kopēt" un "ielīmēt"(ko es nepārtraukti domās saucu par "iemīlēt").izklausās pēc ideāla noslēguma, bet īstenība man vienalga. (toties mana mīļākā latvju Mākslas Zinātniece man kategoriski aizliedz pašai maksāt par savu kafiju un uzrunā uz jūs. es viņas klātbūtnē elpoju nevienmērīgi, stostos un domāju par savu latgalisko akcentu, kā jau ikvienā reprezentatīvā situācijā) |