[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Jūlijs 18., 2007 | |
|---|---|
| 21:44 [Link] |     Tātad īss rezumējums par Padures pilskalna izrakumiem, kuri tur notika jau trešo gadu pēc kārtas, bet šoreiz laikam pēdējo reizi. Padures Kuršu pilskalns tiek uzskatīts par tipisku kuršu pilskalnu, kurš arī ir ļoti labi saglabājies neskatoties uz to, ka ir ilgus gadus arts. Apdzīvotība pilskalnā sākusies jau bronzas laikmetā, kas turpinās līdz m.e 3-4gs. kad pārtrūkst. Apdzīvotība atsākas 6gs. un turpinās līdz pat 12.gs, kad pilskalns kļūst par ievērojamu Bandavas zemes centru un tā priekšā parādās apmetne, jeb senpilsēta. 13. gs pilskalns vairs nav apdzīvots un neparādās arī Kursas dalīšanas dokumentos gadsimta vidū. Tākā pilskalnā lielā daudzumā tika konstatētas ķieģeļu lauskas, tad mūsu ekspedīciajs uzdevums bija noskaidrot kaut ko vairāk par šo jauno laiku apbūvi pilskalnā. Noskaidrojās, ka pilskalnā 15-16gs. atradusies kāda ķieģeļu ēka ar podiņu krāsni un kārniņu jumtu. Zimīgi, ka ēka atradās teju uz pašas nogāzes, kas varētu nozīmēt, ka tas iespējams ir bijis, kāds Kurzemes hercogistes sargpostenis uz Ventas, vai muitas māja, jo Venta toreiz bija kuģojama upe līdz pašai Kuldīgai. Tika atsegti ēkas pamati un sabrukušas ķieģeļu sienas fragments. Kas attiecas uz Kuršu periodu, tad tika atklāts viens pavards, vienas māla kleķa krāsns paliekas un agrā dzelzs laikmeta kalna nogāzes stiprinājums no laukakmeņiem, kas atradās vēl zem hercogistes laika ēkas un pašā apakšā atklājās akmeņu krāsns paliekas. Kopumā pilskalnā kultūrslānis ap 70cm. biezs, satur daudz kaulu, ogļu un keramikas lausku. Lielākie atradumi: vēlā dzelzs laikmeta kuršu šķēpa gals, vairāki bronzas rotu fragmenti un dzelzs važtura fragments, kam analogs ir atrasts Sāremā salā. Atrastas arī vairākas monētas: 11gs. Otonu dinastijas monēta(Atrasta senpilsētas teritorijā). 15.gs beigu Ketleru kalta monēta un vēl vairākas kuras vēl nav identificētas. Jāpiebilst, vēl, ka mūsu otra komanda strādāja Abēlnieku senkapos turpat netālu. Tie ir somugru akmeņu krāvumu kapi, kurus gan turpināj a izmantot arī Kurši līdz pat vēlajam dzelzs laikmetam. Divos uzkalniņos tika atrastas daudzas salauztas rotas: Gredzeni, aproces, kaklariņķi. Tākā tie ir ugunskapi, tad kauli nav saglabājušies, bet mūsu ekspedīciaj noskaidroja, ka kapulauks ir daudz plašāks nekā sākumā domāts, jo arī zem apkārtējiem tīrumiem plešas līdzenais ugunskapu kapulauks, ko izmantojot metāla detektoru atklāja mūsu vadītājs prof. A. Vasks. Mūzika: Mael Mordha- A window of Madness |