Nekad neesmu bijusi sazvērestības teoriju pieritēja, lai gan es uzskatu, ka kaut kādā mērā daudzas no tām ir patiesas, bet ne tik mega līmeņos, kā tiek stādīts priekšā. Es ticu, ka farmācijas kompānijām ir vara, ka lielvalstīm ir slepenas vienošanās, ka dažādas megakompānijas ietekmē mūsu dzīvi daudz vairāk, kā izskatās, bet es nespēju noticēt, ka tas ir tik masveidīgi un tik pašsaprotami.
Kāpēc? Jo to, ka mēs rijam draņķus, ka mēs nedomājam paši, ka mūsu informāciju kāds uzzina, lielākoties tomēr ietekmē tas, ka mēs vienkārši esam stulbi. Ir cilvēki, kas saka - šādu nepareizu sociālo iekārtu nevar izskaidrot citādi, kā ar žīdmasonu sazvērestību, bet man gan liekas citādāk. Visur un vienmēr varenie manipulē ar masām, visur un vienmēr cilvēki ir egoisti. Cilvēkiem ir raksturīgs visu zināt labāk no malas, bet, esot pašam iekšā situācijā, tomēr masveidīgi rīkoties stulbi.
Kāpēc ir slikti? Jo mēs esam stulbi un egoisti. Mums vajag zīli rokā, pat tad, ja mums to zīli nemaz nevajag, lai gan iekšēji mēs zinām, ka mednis kokā tomēr būtu vajadzīgāks, jo kaut kad nākotnē mēs varētu izdomāt tehnoloģiju, kā to medni dabūt nost no koka un apēst. Tāda ir cilvēka daba, ne korporācijas, ne masoni, ne citplanētieši nav vainīgi pie tā, ka mēs visu gribam uzreiz un sev, nevis mums visiem kaut kad vēlāk daudz lielākā mērā. Tā vienmēr ir bijis un tā būs... vismaz vēl ilgi.
Tāpēc es neticu, ka visādas sazvērestības ko daudz ietekmē. Mēs vienkārši esam stulbi un egoistiski, tas arī viss.