un ļoti aizrauj, bet jūsu gāzmaskas, ser? tās mēs pārdevām, pārvedām un iesaiņojām, lai mums var'tu atņemt mūsu dūšu. kad gaidījām pēc partizāna siena, man bija viens tāds iemeties gurnos, ka es nevarēju viņu dabūt nost, jo tam zobos bija diegs. es savu diegu jūsu mošejas krastos biju atstājis kā gādīgu diedelnieku un man bija dūša papēžos, kāpēc tik necils pulicers bija manas bikses atšņorējis ar baudāmu katafalku un tad es iespītējos un gaidīju, kad gaisā pacelsies samosfals amors amorfā gāze. lieliski mēs viņus ierobežojām tos gaisaskrāpjus no apakšas, jo mums bija deķis ar polietilēnu un siena graužamais skalpelis.
nošūpojās dībelis un raudāja pēc akvārija statīva, jo tam nebija vairs dienišķā griezēja pie sāniem tikai vieni staipīgi kuldīdznieki un ļaundari, bet mēs stipri, mums kārtība rūp. es raugos jūsu ražā un man piemetas skaistais piņģerots. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
