| |
[Nov. 22nd, 2009|10:23 pm] |
Mammas māsai šodien 70, super tante — gandrīz katru dienu laiž kaut kur uz copi. Riktīgi azartiski dzīvo. Mute saskrien siekalu pilna, kad iedomājos par viņas šīvakara svinību galdu. Nu, nekas. Decembrī, uz Ievām...
Vēl prāvu laika strēķi Skapī norunāju ar krusttēvu, tēva brāli. Viņš vienīgais no dzimtas vēl iet jūŗā, tikko bija pārnācis no zvejas, iestiprinājies ar graķīti Morgana un uzmeklējis krustdēlu interneta dzīlēs. Viņš ir krutākais onkolis ever (te gan onkoli lietoju stipri figuratīvi, jo nekad viņu šai vecišķajā vārdā neesmu apsaucis — visas tantes kā tantes un onkoļi kā onkoļi, tikai viņš viens bija Arnītis, par ko ģimenē valdīja politiski korekts, uzspēlēts sašutums). Īsts Vecmīlgrāvja pašpuika 60tajos, bet tu jau, cibiņ, diez vai zini, kas īsti kādreiz bija Vecmīlgrāvis. man tā ir bērnība un, vispār, paradise lost, tēma garākam pukstienam, bet man slinkums gari rakstīt, un darba vēl atliku likām.
Krusttēvs ar skarbu vārdu pieminēja zviedru kolēgas, kas ar savām advancētajām kastēm sabrauc uz vairākām dienām un nosmeļ krējumu, bieži nekaunīgi uzsēžoties uz astes, kad redz, ka aborigēni atraduši zivju baru. vietējiem uz kuģīšiem nav saldētavu rūmes — ar dienas lomu jāstūrē uz ostas pusi. un tad viņš ierunājās par pagalam dīvainu lietu — it kā mūsu eirōbrāļiem gribot dot vaļu zvejot arī mūsu piekrastes ūdeņos. nu, pag, pag... tikko kādu pusstundu papētīju pieejamos materiālus no Zemkopības komisariāta mājas lapām. raibs ņirb gar acīm, lasot visus tos protokōlus un caurskatot tabeles.
Interesanti, ka saite ZM > Zivsaimniecība > Aktuāla informācija ved uz klīniski tukšu vietni — nu, kaut vai pie baltas lapas apsēdies.
Sadaļā ZM > Zivsaimniecība > Darba grupu protokoli kā aktīvākā no divām izceļas „Stratēģiskā plāna un Rīcības programmas izstrādes Vadības grupa“, kura, kā izskatās, pēdīgreiz savas gudrās reņģēdāju galvas kopā salikušas 2008. gada 11. martā, ko apstiprina pievienotais Ciānas protokōls Nr. 6.
Es saprotu, tu esi nolūrējis vakara politinformāciju tēvē, noskaidrojis, ka bailes un ienaids no ell-ej ir stipri vien pietuvojušās arī tavai šķērsielai, vismaz mazas lidojošas cūciņgripas paskatā, un vislabprātāk tu šobrīd uzliktu kādu šūbertiņu vai vismaz DOOM 3 un atslēgtos no ārpasaules, kur visi ir homō pidarusi un lupusi, taču es te iekopēšu dažus citātus no prot. nr. 6.
nē, es tomēr pārdomāju, nemocīšu nevienu ar to ūbersviestu, tikai atzīmēšu, ka beigās ņekijs Grundulis [skaidrs, ka ne Breksis] svinīgi solās, ka tikšot izstrādāti kaukādi metōdiskie norādījumi, “kuros būs paskaidrots sīkāk kas un kā jāaizpilda un tie būs pieejami Lauku atbalsta dienesta mājaslapā”.
vēl stundas ceturksni tikko iepazinos ar Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānu 2008. - 2013.gadam. un, zin, kas ir? tiem cilvēkiem nav ko pārmest [tobiš, ir, ko, bet nav vērts] — aiz visām tām tabelēm un ciparu rindām un ienesīguma aplēsēm taču PILNĪBĀ ir izzudis cilvēks. tāds kā es, reņģēdājs, un tu, reņģēdājs, un mans krusttēvs, reņģķērājs. visas atbildes rātni izdos datuors Excelsiōr formātā, stingrā saskaņā ar metōdiskajiem norādījumiem. pie Zeva un Jupja, un Pārkūna!
man kopmītņēs bija burvīgs kaimiņš Gutorms [Vēdera Tārps, tipa: smieklīgs vārds, ne?], kurš svarīgākos un ikdienas lēmumus neōpitagōriskā garā mēdza pieņemt ar metamo kauliņu palīdzību. stoiķu attieksmi gan jaunais biolōģijas students neatzina, tālab bieži atļāvās kauliņus pārmest. piemēram, ja to lēmums bija klajā pretrunā ar veselo saprātu, kādu nu viņš to tai acumirklī saprata — kaut arī tas diktētu eksāmena vietā ar draugiem aizbraukt uz Kopenhāgenu uz kuģa, kurā spēlē Boney M.
šodien pēc gandrīz 20 gadiem atsāku spēlēt šahu. at- var svītrot, jo es nekad īsti tai spēlē nebiju ieniris. spēlēju ar kompi, jo kopš Vikas aizbraukšanas no mājas neesmu izgājis jau gandrīz 3 dienas, arī ciemiņus nepieņemu. spēlēju un kaifoju par jauno sajūtu un vienlaikus čekoju, kā ņirb tās skaitļu rindas, kastei apstrādājot (ne)skaitāmās gājienu ķēdes un kārtojot tā savās Top 20 listēs. mani sajūsmināja mašīnas centība, taču es tai varēju vien virtuāli papliķēt pa vaidziņu un pateikt to pašu, ko viņnedēļ biljarda spēles partnerim kāšopā, kad šis izteica izbrīnu, kāpēc es spītīgi cenšoties sist pa grūtākajām bumbām — it's not against you I'm playing, man. sorry, if i hurt your dignity.
oj, aizmuldējos. uzspēlēšu labāk. uzvārīšu makarōnus, pārliešu ar asu mērci un uzdragāšu latviešu gambītu. piedod, ka nepamanīju. tu jau sen guli. |
|
|
