Dienas prieciņi - Šņik.

Šodien man bija jāpārcieš šis tradicionāli trumatiskais pasākums - frizieris. Jā, man vēl aizvien nepatīk, jo nejūtos tur dabiski. Man mazgāja matus un es nekādi nespēju atslābināties un nezināju, kur likt rokas un kur skatīties, man nepatīk tā bezpalīdzīgā situācija. Tas pats arī frizējot - nav ne jausmas, kur lai skatos, spogulī tak ne, no tā es vienmēr cenšos izvairīties un nekad arī nesaprotu, vai man būtu jākomunicē ar frizieri, runāt jau nav par ko, bet klusums ne vienmēr ir komfortabls...
BET, tagad man ir brīnišķīga īmofrizūra, tāds burvīgs šķībs matuceliņš un mati, kas vislaik aizsedz seju.