dzīve sastāv no maziem prieciņiem. dabūju izgulēties, Manā Parciņā baudīju pasakainos skatus (atkal zobi nosala no lielās smaidīšanas), uzsitu klaču ar darba meitenēm, beidzot saņēmu ilggaidīto žurnālīti, pēc visādu citādu izmēģināšanas atgriezos pie savas vecās frizieres, lai kārtējo reizi pārliecinātos, ka viņai tomēr iznāk vislabāk, garšīgas vakariņas, tagad tostermaizes ar upeņzapti un siltu tēju un bez gala iepriecinošā doma, ka vīrs drīz būs mājās...