es palieku riebīga. laikam. man vairs nav problēmu žurnālistam, kas interesējas par jautājumu x, pateikt, ka ar to kolēģi sazināties nav jēgas. šoreiz noklusēju, ka tur tāpat neviens neko nesaprot. vai - pateicu caur puķēm. nākamreiz būs pa tiešo.
pateicu arī, kur meklēt kādu, kas saprot. bet runa šoreiz vairāk nevis par nabaga žurnālistu, bet par to, ka cilvēks visnotaļ atbildīgā amatā neko nerubī. jau gadiem ilgi. un nekas nemainās. un, visticamāk, arī nemainīsies.