un tu? vai vari? |
[12. Nov 2005|20:47] |
[ | in:side |
| | alfa un omega it visam | ] |
[ | out: |
| | the strokes/i can't win | ] | nojauta, dzirksts un attiecīgi pirksts pie septiņiem. meklēju atbildes uz piedāvājumiem. varat ieteikt kādu iedarbīgu metodi pret atkarību, iemīlēšanu & iemīlēšanos, ideāliem un citiem niekiem?
rezignācija. laikam jau tādas nemaz nav. mēs katrs vismaz minūti savā dzīvē vēlamies [nu atzīstiet to taču vienreiz!] būt vājš, paļauties šīm pārslimojamajām jūtām.
[dzīve ieņem retardācijas formu, un viena vienīga manis retorija šeit lasāma, vērojama un nopeļama.] |
|
|
Comments: |
padoms - ļaujies! kāds ir tavs mērķis? vai varbut tas ir noslepums? Bet visiem mērķis ir gandrīz viens un tas pats - izveidot savu dzīvi iespējami līdzīgāku ideālam. Te nu gan katram atšķiras uzskati par ideālu.
[man jau teikt, ka dzīve ir viļņveidīga - tad tev ir labi, tad slikti, tad ir jautri, tad ir skumji, tad ir šā, tad ir šitā]
ai, vispār nevajag manī klausīties
mans mērķis - saprast, ko vēlos, un attiecīgi pieņemt lēmumus, lai sasniegtu šo mērķi. iznāk, ka mans mērķis ir atrast mērķi, nomērķēties uz to un kā bultai doties lidojumā - brīvajā kritienā vai izplānotā trajektorijā.
[manuprāt, dzīve pati par sevi iegūst nokrāsu tikai mūsu uztverē - gan "labas", gan "sliktas" dienas nav tādas pašas par sevi, bet atkarīgas no tā, kā jūtamies un uztveram notikumus]
ja gribi, varu arī neklausīties :P
| From: | within |
Date: | 13. Novembris 2005 - 13:24 |
---|
| | | (Link) |
|
Rezignācija. O, jā. Stulbi tie cilvēki.
brīžiem nesaprotu, vai es esmu rezignēta jeb tie pārējie, kas uzskata, ka jūtas ir/nav vājuma pazīme. | |