pterodaktilais parašūts atminēja mīklā noslēpto patieso ačgārnību un sasitis dūri pret plaukstā iekārtotu dīvāna atzveltni pārgrieza rīklē iemūžināto skubi-dū un aizskrēja pētniecības nolūkos skatīties zvaigznes plaukstā pasmēla naksnīgā ezera ūdeni un ūdenszālēs gvelzdams savu rūpi pārvilkās mājās izmircis no zābaku stūriem lauzdams ārā pēcgaršu pēc malnutrīcijas pieskatītā bērniņa zīdītājs purpināja kājas grieza ārā no eņģēm izciparoja ērģeļu dežūrfrāzes un nometās kustēties klusumā savā kutinātāja zvērestā. |