...pie tirgus trolejbusā ieraušas tantuks - vilnas biksēs, zaļākus laikus pieredzējušā jakā, varenu matu pīni aptītu ap galvu, iedzeltenu seju... viņa ne īpaši kautrējoties, ne visai mulstot paziņo visiem, ka nāksies kādu jaunēkli pacelt kājās, jo redz, ar sirdi neesot īsti labi... kad nu tantuks, ērti iekārtojies vietā, no kuras tiko kā atspere bija izslecis puisis, viņa turpina - redz sirds streiko no neizgulēšanās, bet izgulēties nevar, jo slimas nieres... slimas nieres vispār ir traka lieta, jā... un uz tirgu večiņai nemaz nepatīkot braukt, it īpaši pēc pārtikas! nu traka stiepšana! bet, ja vajag ko no drēbēm, tad gan... "lūk paskatieties, kādas jaukas vilnas bikses nopirku! par 70 santīmiem, lietuviešu!" un apakšā vēl esot līdzīgas, tikai sarkanas! "jā, jums gan ir silta jaciņa, vai ne? nu man jau tas džemperis arī labs, atdeva par santīmiem draudzene, viņai mamma tiko nomira... bet jums tā zilā jaciņa tiešām smuka... ak ārā lietus sākās, kādas šausmas! un man tās drēbes kurpes kājās..." tirgū esot bijušas tādas baisi smukas kurpītes, ar brezenta virsmu un izšūtām puķēm, bet trīs lati!!! vai neesot gan viens ārprāts?! "bet ar biksēm gan man noveicās, ne? skatieties kāda mežģīne iet visā garumā... un somiņa jums arī zila! bet man acis debszilas, kā mūsu dzintara jūra! manai māsai arī zilas, mums visiem zilas... bet māsas meitai vairs ne...man tas dikti netīk gan! tādas raibas acis..." viņai esot bail no burvjiem, tamdēļ lūdzoties katru dienu dieviņu! VIŅŠ jau nu nepieļaušot ka večiņum kāds nobur, nee... mana pietura... ne čau ne sveiki... trolejbuss attālinās... redzu, kā viņa, pagriezusies uz blakussēdošā puiša pusi, turpina savu stāstāmo...
nezinu, kas īsti bija PIRMS un kas notiek PĒC, tikai uz brīdi ieeju, pavēroju un aizeju... ik pa brīdim kāds ienāk, paklausās un aiziet...Oma: puņķains mākonis Skan: guns'n'roses - november rain
|