Tas nav par praidu, goda vārds!
Manī mostas nesievišķīgi daudz niknuma un agresijas, līdzko padzirdu par "tradicionālajām vērtībām". Un es pēdējiem spēkiem valdīju pirkstus uz klaviatūras, lai še neizšļāktu žulti, kad biju palasījusi Pētera Bankovska rakstiņu par cilvēkprojektu, vai kā nu šis tur saucās. Un, jā, iemesls ir skaidra apziņa, ka manas personiskās laimes kripatas šobrīd balstās tikai un vienīgi manā brīvībā neizvēlēties starp 3K laulību, bordeli un klosteri. Un, ka viss būtu varējis būt citādi.
Un, ja reiz man būtu jāizvēlas starp diviem izmisumiem, tad es neprātodama ņemu pārsātinātā Petronija eleganto smaidu, nevis Annas Kareņinas nervozo mīņāšanos stacijā vai Emmas Bovarī arsēna porciju.
Ai, bet šodien es par to nerunāšu. Es jau dažas nedēļas esmu laimīga, ziniet!:)
Un, ja reiz man būtu jāizvēlas starp diviem izmisumiem, tad es neprātodama ņemu pārsātinātā Petronija eleganto smaidu, nevis Annas Kareņinas nervozo mīņāšanos stacijā vai Emmas Bovarī arsēna porciju.
Ai, bet šodien es par to nerunāšu. Es jau dažas nedēļas esmu laimīga, ziniet!:)
Bet Tev nav jācenšas mani saprast, kamēr mēs kopīgi nedzeram kafiju.:)