|
[Jun. 30th, 2006|07:24 pm] |
Padodies, nepadodies. Atškirības pilnīgi nekādas. Tikai tās pašas sajūtas, kaislības, kas bija iepriekš, ir un vienmēr paliks. No sevis neaizbēgsi, kaut arī dažreiz gribētos ieraudzīt, kas ir tas cilvēks, kas mēdz būt vēss, bet mēdz arī nebūt. Vienaldzība, skatoties modes žurnālus, šķirstot krāsaino glanci un paviršu aci slīpējot svešus glamūra sapņus. Viss ir beidzies, nekad nesācies. Nav paredzējis sākties, nav nepieciešamības to darīt. Viss ir bijis, arī es, arī manas emocijas un iekšējā, nepiepildāmā tiekšanās, kas man iedzimata no nezin kā. Jūtos nepiederīgs, neesošs sev tuvu cilvēku kontektsā. Tāpat kā lielākā daļa man tuvu cilvēku. Mēs esam tik patīkami distancēti viens no otra, ka prieks skatīties. Iedzert pa kādam vīnam un nesaprast notiekošo. Nav nepieciešamības. Katram ir sava aka. Divas akas kopā nedod divtik lielu dziļumu, bet drīzāk gan veido labirintu, izeja no kura kļūst sarežģītāka ar katra jauna elementa ienākšanu apritē. Es beidzot sapratu, kad esmu spējīgs radīt - tikai tad, kad man kļūst vienalga, kad es pārstāju censties un vienkārši pasaku, ka viss ir mēsls un nekas nav tā vērts. Vērts kā? Lielā neizzināmā, kas nav bijis, nav un nav ari paredzēts. Tāpat kā es, mānīgi atsaucīgais un neaizskaramais. Ar cieņu, Thief. |
|
|
Comments: |
| From: | f |
Date: | June 30th, 2006 - 07:41 pm |
---|
| | | (Link) |
|
skaisti, though. skaisti pateici. | |