| |
[15. Maijs 2006|00:38] |
|
Un vēl šodien atvadījos no bijušās kursa biedrenes un gandrīz draudzenes, kas tikko beigusi strādāt kādā ministrijā un dodas uz kaimiņvalsti laimi meklēt. Strādāt hostelī par administratori. Un viņa izskatījās laimīga, sakot, ka beidzot sāk piepildīties viņas sapnis klejot pa pasauli. Man iekšā viss sagriezās, cik ļoti es viņu apskaužu. Un tikai nevajag neko par to, kas man to neļauj. Gan jau pienāks lūzums un arī es aiziešu no visa uz 6 mēnešiem un spēlēšu mutes ermoņikas kādā galvaspilsētā uz tilta, tādā veidā pelnot iztiku un piedzīvojumus. |
|
|
