ne tikai tā. -

labrīt.

ilgi un gari domāju par to, ko vēlētos uzrakstīt nu jau iepriekšējā gada noslēgumā. domāju tik ilgi, kamēr tas gads, par ko jārunā, jau aizgāja un pameta mani vienu pie pūķiem. jāsaņemas.

pagājušais gads bija raibs, mīlestības pilns un piedzīvojumiem bagāts. tāds, ko laikam šad tad atcerēšos. Es gan nezinu, vai, kad atcerēšos, zināšu, ka tas notika tieši 2011. gadā, bet tas jau nav galvenais. galvenais, lai tagad zinu.

man aug visforšākais māsas dēls, kāds var būt vispār šajā pasualē un vēl arī pāris citās pasaulēs. viņš jau ir tik saprātīgs, ka viņam ir pašam savi "visi mani draugi", viņam ir vēlme rosīties, palīdzēt, kārtot, zīmēt, strādāt, runāties, redzēt, pētīt un vispār visus valdzināt ar savu koķetīgo dabu. viņš iet bērnudārzā un viņam bija pirmā apzinātā eglīte un Ziemassvētki, kuros rūķis, piedauzījies pie durvīm, atstāja lielus maisus ar dāvanām un atstāja mulsumu un satraukumu mazajā dvēselītē. Viņš jau ir izaudzis tik liels, ka var pavēlēt man celties augšā un tad tupties uz zemes, lieki teikt, ka vienmēr sanāk, tīri kaut vai tās mazās, žēlās balstiņas, skatiena un lielās apņēmības dēļ.

es biju arī Atēnās. trīs gari mēneši vienatnē ar sevi un bērnu. vairāk ar sevi. laba, bet gara un grūta mācība, kā izturēt sevi un savas domas.

mums ir sava vieta tagad, savs dzīvoklis un savs kaķis, mums tagad ir sava mazā pasaulīte, kurā ierušināties, kad gribas visiem priekšā aizvērt durvis un palikt vienatnē. es sen par tādu tiku sapņojusi, beidzot ieguvusi. sava mazā rutīniņa. kaķis mums ir superīgs, ar plusiem un mīnusiem kā visiem. kaķis mums pūkains un bezgala mīlīgs.

es eju autoskolā un nu jau tuvojos noslēgumam. ļoti ceru, ka jaunā gada pirmajā mēnesī to lietu nobeigšu, tā lai viss ir savās vietās. Mašīna arī jau ir. mūsu mazā, mīļā mašīnīte.


vēl šajā gadā man sakārtojās draugu loks. tas ir tā, ka nejau līdz šim nekas nebija skaidrs. vienkārši šajā gadā dzima tāda burvīga vide, tāds pulks uz kuru paļauties, ar kuru būt un kurā ir salasījušies visdažādākie cilvēki, taču visi ir tik brīnišķīgi un spēj viens otram ļoti daudz dot. pats galvenais - labu kompāniju, draugus un atbalsta sajūtu. un ko gan vairāk vajag?

protams, ka jāpiemin arī tas, ka es beidzot atradu satbilu darbu, kurā šobrīd arī izlieku gandrīz visu savu enerģiju un sparu. lai arī diezgan pilns ar stresu, taču tas tagad ir mans, ar visiem plusiem un mīnusiem. rullējam uz priekšu.

tā kā šis pūķa gads tagad būs mans, un man paliks 24., un mamma stāstīja, ka pūķis esot talismans un vispār veiksmīgs, tad es uz to arī lieku cerības - uz savu veiksmi un vēl labāku, vēl krāsaināku gadu. Man apkārt ir skaisti cilvēki, ar kuriem piedzīvot skaistus notikumus, klausīties skaitsu mūziku un svinēt skaistus svētkus. vai arī vienkārši - skaisti dzīvot.

laimīgu!