| |
[9. Nov 2005|18:07] |
šodien lai nopelnītu saldumiņu piespiedu sevi kāpt uz biroju pa kāpnēm (6.stāvs - pakapieni lielaki neka parasti)
1. stāvs - laimīga un smaidīga lecu pa diviem pakāpieniem
2.stāvs - smaids nozudis, bet samērā enerģiski vēl cilpoju
3.stāvs - vienkārši kāpju, bet vēl minimāls ritms
4. stāvs - ceru ka tas saldumnieks ir LJOTII labs, jo tikai tas
piespiež mani turpināt sevi mocīt un kāpt tālāk
5. stāvs - kājas vairs neklausas, pīpmaāna plaušas padodas, es sāku mirt un solos vairs neēst saldumus
6. stāvs - acis miglojas, kājas ļenganas, sirdklauves, plaušās lec āra.Domāju ka nokritīshu tepat zemē ar to sasodīto shokolādes nieku un tad viņu dabūs tas kas mani te atradīs nosprāgušu.
morāle:
Mūsu lifts ir vēl bīstamāks - tas bīstami nodreb pie katra mana škaudiena |
|
|
