Rīt tikšanās ar baka vadītāju. Iešu kā tukša lapa, jo man nav ne viņai ko rādīt, ne ko stāstīt. Es varu tikai jautāt un tā radīt par sevi priekštatu, ka gribu kaut ko uzzināt. Muļķīgi kaut kā, ka pa diviem ar pus mēnešiem man ir tikapt daudz uzrakstīts kā toreiz. Nu ko lai dara, visu apvienot nevar un, diemžēl, pats svarīgākais arī cieš.
Kaut gan spriežot pēc visas SZF vērtēšanas sistēmas - kā tapa mans kursa darbs arī pēdējās nedēļās un naktīs un par to dabūju 8, tad šis būs līdzīgs variants. Un tāpat jau nevienam mūsu darba tirgū neintersē cik augsta atzīme tev ir par bakalaura darbu. Un tu te tā kulies, naktīm un dienām neguli, visi nervi beigti, bet kam tas ir vajadzīgs? Nu, protams, ka nevienam! Tāpat tas diploms ar atzīmēm stāvēs plauktā un vāks putekļus. Lūk, tā rūgtā patiesība.
Kaut gan spriežot pēc visas SZF vērtēšanas sistēmas - kā tapa mans kursa darbs arī pēdējās nedēļās un naktīs un par to dabūju 8, tad šis būs līdzīgs variants. Un tāpat jau nevienam mūsu darba tirgū neintersē cik augsta atzīme tev ir par bakalaura darbu. Un tu te tā kulies, naktīm un dienām neguli, visi nervi beigti, bet kam tas ir vajadzīgs? Nu, protams, ka nevienam! Tāpat tas diploms ar atzīmēm stāvēs plauktā un vāks putekļus. Lūk, tā rūgtā patiesība.
Garastāvoklis:: miegains
Tava ideja!