Posted on 2011.01.20 at 23:37
Vai nu man vienkārši ir pienācis tāds vecums, vai nu to ietekmē kādi blakus apstākļi vai sagadīšanās, bet pēdējā laikā es sastopu tikai tādus vīriešus, kuri kaut kāda brīdī piemin iespējamās precības ar mani, apmēram tādā stilā kā: es tevi varētu apprecēt. Pat pat, ja mēs tik tikko esam iepazinušies.

Tāpat vēl viens šodienas dīvainais notikums papildus paģirām ir tas, ka man atrakstīja bijušā drauga mamma un aicināja aizbraukt ciemos, lai apskatītu to kā viņa mazajam brālītim ir izauguši pirmie zobiņi.

Guļu kojās sapirkusies gardumus, klausos abbu un skatos multenes. Man šodien ir vakars divvientulībā ar sevi.


Atziņa pašai priekš sevis: vislielākais pluss, lai kaut ko sasniegtu ir augsta pašapziņa. Arvien vairāk un vairāk sāku to saprast. Nav tāds jēdziens kā pārāk augsti izvirzītie mērķi, ir tikai pārāk zemi izvirzīti mērķi, kurus vada bailes, ka ne jau es būšu tā, kas to sasniegs, citi taču ir labāki. Bet nav, tas ir tas, kas jāsaprot. Visus cilvēkus tāpat vada bailes un visiem cilvēkiem tāpat trūkst pārliecības par sevi.

Comments:


Принцесса
[info]foxy at 2011-01-21 14:53 (||||)
"Atziņa pašai priekš sevis: vislielākais pluss, lai kaut ko sasniegtu ir augsta pašapziņa."

Piekrītu 100%, tas tiešām "strādā"!
Previous Entry  Next Entry