"Acceptance of the Universe’s coldly beautiful indifference" - diezgan precīzi pateikts tas, ko šī vasara mēģināja iemācīt. un nē, iepriekšējais teikums nav pretrunīgs, jo pasaule ir viscaur dzīva. tai noteikti nav mērķa kādu mazu būtni iepazīstināt ar savu lietošanas instrukciju vai uzbūves shēmām. bet varētu gan būt, ka visam šajā visumā patīk kaut kur atspīdēt. un man patīk viss, kas mirdz.
un tad ir ērti sēdēt gultiņā un ēst ābolmaizi, un bezvārdu domās pietuvoties kaut kam, kas ir sens un bijību rosinošs.