Apnicis sūdzēties par to, ka laiks pārāk ātri skrien un tā. Bet tomēr es sūdzos.
Vakardiena (5diena) - žetonvakars. Sajūtas? - non. Pārāk ātri. Bet nu lai.
Sāksim secīgi.
Pēc skolas savācu Lācēnu, aizvedām klases biedru uz viņa māju (ellē - Tetele! wtf? kurš dzīvo TUR? :D) bet nu labi, biju izpalīdzīga.
Atbraucām mājās un es saņēmu pasaules skaistāko krūzi. Šī būs (ir) mana jaunā mīļākā krūze (iepriekšējo saplēsa kaķi (kā jau visu, kas man patīk)). Un protams tēja. Jasmīnu. Tā lielā puķe, kas atveras. Skaista un garšīga! Mmm... tik jauki. Sen nebiju neko saņēmusi.
Lēnām posos pasākumam skolā. Lokas gan nesanāca kā cerēts, bet bija jau labi. Citu klašu video pamatīgi iesū****. Saņēmām gredzenus (tie ir šīs zemes pretīgākie gredzeni un manējais izrādījās par mazu, bet es par to nebēdāju, jo kko TĀDU es savā pirkstā nekad nenēsātu.) Pēc tam klasē pamanīju daudz jaunus (neredzētus) vecākus. Cik nekļūdīgi... Viņu sejās bija manāms kaut kas no bērnu pretīguma, rakstura utt. (ne jau visu). Tā kā skolas balle bija pamatīga izgāšanās, uzreiz pārvācāmies pie Lau. Bija visnotaļ jauki. Redzēju kā Mirmals sevi pamatīgi apkauno dejojot, kā citi gvelž pilnīgas muļķības un daudz ko sapratu. Tikai daži no visiem man kaut nedaudz pietrūks. Atskārtu daudz ko jaunu par cilvēkiem, kas likās savādāki, bet tā gadās.
Ak, velns! Man šodien nemaz negribējās rakstīt.
P.S. Es esmu pasaules labākā meitene un ar to lepojos :
+ šodienas vakariņas bija satriecošas un nu es satriecoši pazūdu gultā.