Diena patiešām jauka bezgalīgi… Saule spīdēja ka traks, sniegs elpoja un krūmi… ar biezu sniegu aplipuši bet saules apsildīti zaru gali, vizuļo … fantastiski!!! Un tad redzēju TO pīlādzi… ar gaiši violeto mizu un sārtiem ogu ķekariem baltās sniega cepurītēs – vienreizējs krāsu salikums… Un sniegs tik tīrs, vēl neskarts … ahmmmm… ;o) Nu ja… Ieskrēju kādā lupatu bodē, tur pat iešāvās kāda ideja ;o) nekas neatlika -audums nopirkts un pašreiz tiek piedomāts pie modeļa ;o) Man patiks… man jau tagad patīk ;o)) Rīt iemēģināšu šujmašīnu, atliek izdomāt piegrieztnes fičas ;o)
Tad sveču gaismā ievērtējām sīko vīrietīti vārdā Alekss ;o) Jams uz mums neko daudz neiespringa, saldi snauda, tad uz 10 minūtēm pavēra acis un tikai priekš tam lai ievērtētu dāmu jauko sabiedrību un nedaudz ieēstu, tad nolūza atkal un vairs par mums nelikās ne ziņas…
Palika tumšs un atkal krita sniegpārslas… Kaut kāds maita bija piepīpējis visu trepju telpu un es sapratu, ka diena beidzās… Vēl kaut ko jauku šim vakaram . Vēl nezinu ko, bet man noteikti patiks ;o)) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}